Tā nu atkal esmu fantāzijas akā.Dodos uz priekšu un redzu būltiņu ar uzrakstu "Nūdistu pludmale".Tas ir labi glītā Jole nu es Tevi tur tūdaļ redzēšu,Ai kā es skatīšos!!! Vēl viena būltiņa un rāda uz citu pusi un rakstīts "Jole ir tur".Tiko vēl tā gribēju Tevi Jole tanī nūdistu pludmalē skatīt un nekā.Bet saglabāju garu,nezaudēju to un dodos pie Tevis Jole.Tagad priekšā parādas izgaismots un liels usraksts "Dejotava" dodos uz dejotavu un virs durvīm lasu "Šodien dejo Jole".Jā,šī ir tā vieta.Jā glītā Jole es jau esmu šeit.Dodos iekšā Jole un neticu savām acīm bet tomēr redzu Jole Tevi.Un kā tu vari uz mani tik bezkaunīgām acīm skatīties un tik nabadzīgi ģērbusies Jole ap to stieni griesties.Ai nu gandrīz nekā Tev nav Jole mugurā.Nu ir jau tāds maziņš krūšturīts kas Tavas krūtis tikai no apakšas pietur.Bet krūšu pumpuriņus piesedz tādi nelieli plāksterīši pie kuriem sarkani pušķīši piestiprināti.Vai dievs Jole kā Tu tās savas krūtis mūzikas ritmā dancini ,ai kā Tu viņas dancini!Un tik mazas Tev biksītes,nu tik mazas ka nenosedz gandrīz gandrīz neko.Mazliet jau nosedz sārtā roze kas Tavam klēpim priekšā un biksiņas kā tievas aukliņas.Nu nebiji teikusi ka šitā dejosi,ar savu vēderu mūzikas ritmā spēlēsies ,vīriešiem gurnus rādīsi un tie spožām acīm skatās kā traki Jole kā traki uz Tevi skatās.Bet Tu tik ar bezkaunīgām acīm vairāk un vairāk izrādies.Nezināju ka Tu tāda glītā Jole,dieva vārds nezināju.Te Tu deju nodejojusi un vīrieši kas uz Tevi vien skatījās sāk nolaisties uz zemes.Un es arī sāku atgūt elpu un sirds vairs krūtīs neskrien kā jauns kumeļš.Un te redzu Tu nāc tieši pie manis un tiešām pie manis apstājies.Lai arī cits tērps Tev mugurā bet tāds labs tērps.Tās krūšu un gurnu līnijas labi redzamas un priekšā kur klēpis glīts trijstūrīts veidojas.Jole bet smaids Tev tāds bezkaunīgs un Tavas acis tik nekaunīgi mani vēro kad Tu lūpas aplaizot man jautā :Nu draudziņ vai Tu uz to pludmali gribēji iet? Lai notiek Jole.Esmu par pludmali Jole.Un nu atkal fantāzijas akā iekšā kur tā nūdistu pludmale mūs gaida!!! Ai bet akā pludmales neredzu.Tagad stāv uzraksts "Jole aizgāja staigāt uz mežu". Jole gaidi mani.Jole es jau ceļā pie Tevis.Jā Jole jau redzu Tevi un kaklā Tev pakārts plakātiņš un uz tā rakstīts"Kurš mani pavadīs uz mežu?" Jole es Tevi pavadīšu.Nu malacīts Tu saki valšķīgi aplaizot savas sārtās lūpas.Vai varēsi izdarīt kā man patīk?Varēšu Jole un ļoti gribu izdarīt kā Tev patīk.Vai Tev patīk mana kleita,vai tā pietiekami īsa?Jā Jole tā kleita Tev ļoti īsa.Tavi tvirtie gurni redzami visā to krāšņumā.Vai mani gurni Tev liekas ļoti kārdinoši?Vai Jole kā man tie gurni patīk,ak ja varētu tos dabūt Jole kā es tos spaidītu.Bet viduklis?Vai viduklis pietiekami labi izcelts?Ai Jole viduklis Tev slaids kā lapsenei Jole,un Tava kleita tik labi pasvītro to Jole ka tā vien gribas Tevi aiz tā vidukļa saķert.Bet krūtis? Tu nepateici vai tās ir kairinošas.Gribu dzirdēt cik tās kairinošas?Jole krūtis Tev tik glītas un kairinošas ka knapi turos kā gribas tās dabūt un krūšu galiņi caur kleitas audumu piebrieduši spiežas laukā un gaida lai es tos aiztiktu.Ai kā es tos aiztiktu.Nu labi,ja manas krūtis un augums Tevi kārdina tad ejam uz mežu.Pie meža stāv uzraksts "Šeit dzīvo rūķi".Nu Tu aplaizi savas sārtās lūpas un ar delnām gurnus glaudot saki:Lustes dabūs tas kas no rūķa nebīstas..Ja nebīsties tad ejam un ejam dziļi lai no malas neskatās.Bet pēc maza brīža redzam rūķus kas nes sēņu grozu.Te Tu iesaucies:Ai kā gribu ar rūķiem spēlēties un kleitu vēl augstāk pacēlusi pie rūķiem skrien.Es skrienu pakaļ bet tad man uz galvas sāk birt čiekuri un vairs paskriet nevaru.Un kad atkal varu Tu jau pie rūķiem un viņi tev dod sēnes ēst.Gribu rūķus aizdzīt bet tie priekšā uzcēluši neredzamu sienu un klāt netieku.Tikmēr rūķi jau sākuši Tevi knibināt.Knaiba Tevi un spaida Tavu krūšu galus un bāž savas roķeles Tev zem kleitas un Tu tik smej un ļauj viņiem to darīt ar dažiem bučojies kamēr citi rūķi jau Tev zem kleitas.Daži rūķi no prieka spiedz un mētā čiekurus vēl viens rūķis četrāpus nometies cenšas riet kā suns.Tad nolemju rūķus aizbaidīt un sāku izlikties par gaudojošo vilku.Tā gaudoju ka rūķi nobīstas, paķer sēnes un aizbēg.Neredzamā siena ir pazudusi un tagad varu tikt Tev klāt.Bet Tu esi no sēnēm noreibusi un saki ka Tev rādījušies rūķi .Piedod draudziņ man zeme griežas.Tu man saki savu īso kleitu zemāk pavelkot.Aizved mani mājās. Nu gan Jole laiks uz pludmali.Uz priekšu Jole ar vējā plīvojošiem matiem uz siltajām baltajām pludmales smiltīm.Lecam fantāzijas akā.Man pakaļ Jole. Bet akā ir rakstīts "Šodien nūdistu pludmale slēgta" un tad mazliet tālāk rakstīts "Bet ir atvērts veikals" un vēl stāv būltiņa uz kuras rakstīts "Veikals ir tur".Dodos uz veikalu un pa gabalu redzu lielu uzrakstu "Iepirktuve",bet virs durvīm rakstīts "Šodien iepirksies Jole.Dodos iekšā un saku ka esmu jaunais pārdevējs. Pie manis pienāk direktors un saka:,šodien Jole nāks pirkt gūltu un tagad ej uz nodaļu.Gara acīm jau redzu Jole cik apmierināta esi kā palīdzuTev izvēlēties gultu,redzu kā mirdz Tavas acis laikam jau manas mirdz tāpat.Un drīz jau Tu nāc izriestiem gurniem saulē iedegušiem pleciem ,vēja appūstu seju un tik īsiem svārciņiem un tik smuku Tevi nebiju gaidījis Jole.Un nāc tieši pie manis un man bezkaunīgi acīs skatoties un laizot savas valšķīgās lūpas saki:Vai pārdosi man gūltu?Jā Jole un es to darīšu ar prieku Jole.Nu tad rādi man to un rādi labu.Šī Jole ir laba,tā Tev patiks.Kā varu zināt ka laba,varbūt tā čīkst?Nē Jole nečīkt un pats gultā apsēžos un dīdos lai var redzēt ka nečīkst.Bet kā varu zināt ka man tā gulta būs ērta draudziņ?Atgulies Jole un jutīsi cik labi.Nu Tu guli un saki:Bet man gultā bieži draudziņš blakus mani knibina,kā varu zināt ka mums labi būs divatā? Tagad Tev jāizliekas par manu draudziņu.Vai pratīsi? Jole es jau labprāt,es jau gribētu Jole un redzu ka pa kaktiem pārdevēji snaikstas un slēpdamies skatās,bet nezinu vai varēšu Jole.Ja nevarēsi tad nosūdzēšu Tevi direktoram.Redzu direktors māj ar galvu:Nosūdzēs nosūdzēs.Tad Tu saki:Redzi direktors jau dusmīgs un tagad gulies man virsū,gulies ar visu augumu tā lai Tevi labi jūtu.Uzgūļos un sajūtu Tava klēpja siltumu Jole un Tavu krūšu tvirtumu un galva no satraukuma griežas,sirds krūtīs kā zirdziņš skrien,Tu gan esi traka Jole.Zināju ka tāda esi bet ka tā man darīt liksi negaidīju.Nu es jau darītu,es jau gribu bet citur gribu lai tā no malas neskatās.Bet tikmēr Tu ar saviem gurniem esi aptvērusi manējos un saki man:Izliecies ka dari To ar mani un dari to rūpīgi.Nu es sāku izlikties ka daru To ar Tevi un jūtu ka tā Tev gribu darīt to ka knapi turos lai paīstam nedarītu kā gribas darīt.Un Tu jau kājas augstu uzcēlusi un plati iepletusi mani sev piespiedusi skaļāk un skaļāk sauc stipri gribu,dari man to stipri,dari vairāk man.Satveru un turu Tavas krūtis lai tās neizlien no tērpa apakšas un caur plāno tērpu jūtu piebriedušos krūšu pumpuriņus.Pardevēji no kaktiem snaikstīdamies lavās tuvāk skatīties.Daži pārdevēji skatās ar binokļiem.Cenšos Jole piesegt Tavus kailos gurnus ak cik tie gurni labi ai cik tvirti.Vis Tavs augums svaigs tvirts un lunkans uzbudināts manās rokās ieslēgts un pie mana auguma piekļauts danco kā traks..Ak cik labi Jole.Ai kā gribas Tevi Jole dabūt riktīgi.Kādā brīdī Tu kaut ko esi izjutusi un tagad slapjās lūpas laizot saki:Nu būs labi,nu laid mani draudziņ,tā gūlta jau laikam nečīkstēja bet varbūt čīkstēja tik es nekā nedzirdēju, bet gultā patika.Tagad Tu kārto savu tērpu un pavelc uz leju ļoti īsos bruncīšus kas Tev tik augstu uzbraukuši un valgās lūpas aplaizot bezkaunīgām acīm manī raugoties saki:tagad iesim pirkt man paklāju,manam draudziņam patīk mani uz paklāja. Nu Jole veikalā Tev tika ko gribēji un daudz Tu gribēji un visu dabūji Jole.Esi gan Tu laimīga Jole. Netika vēl siltās baltās pludmales smiltis pa kurām draiskoties vējā plīvojošiem matiem.Bet nu uzpriekšu metamies fantāzijas akā un lai mati plīvo vējā. Akā šodien savādāks uzraksts izvietots un uz tā rakstīts «Jole šodien vizināsies ar tramvaju» un būltiņa rāda kur jāiet uz tramvaju.Aizeju un redzu Tevi tramvaja pieturā.Kājās Tev uzvilktas kurpes augstiem spiciem papēžiem un kurpēm ir daudz siksniņu kas savijas un saslēdzas ap Tavām potītēm.Un vēl Tev kājās rakstainas garas zeķes kas uz gurniem izbeidzas ar kruzuļotām gumijām.Bet svārciņi gan Tev šodien traki Jole nu tik mazi svārciņi Jole ka nevar saprast vai tā tāda plata josta vai tomēr svārciņi Jole.Lūpas košas sarkanas vēders plikiņš brūns nosauļots labi ka krūtis nav plikiņas bet mazliet nosegtas.Un visi kas garām iet visi skatās uz Tevi un vīrieši ne tikai skatās bet arī atskatās Jole.Un daži iet garām speciāli lai skatīties varētu.Bet Tu ar valšķīgu smaidu gurnus grozīdama bezkaunīgi izrādies un rokās Tev plakātiņš,uz tā rakstīts «Kurš grib iemācīties spēlēt spēli tramvajā var nākt pie manis mācīties».Pieeju pie Tevis un saku:Es gribu spēlēt spēli tramvajā.Vai stipri gribi ar mani spēli spēlēt?Gribu Jole ļoti gribu ar Tevi spēlēt.Nu tad braucam draudziņ kāpjam iekšā spēlējam.Iekāpjam tramvajā un Tu man stāsti spēles noteikumus:Tagad kad mēs brauksim Tev mani jāknibina un jāaiztiek man tās vietiņas lai man patiktu un labi paliktu un es Tev aiztikšu Tavas vietiņas lai Tev arī labi būtu bet noteikums ir tāds ka citi to nedrīkst redzēt.Jāknibinās un jāglāstās slepus lai neredz tomēr tas jādara kārtīgi draudziņ.Vai varēsi?Labi Jole laikam varēšu Jole.Nu tad sāc knibini mani,knibini slepus.Elpa man aizraujas un sirds krūtīs dauzīties sāk kā būrītī iesprostots putniņš kad sāku aiztikt Tev tavus piebriedušos krūšu galiņus kad sāku Tevi taustīt zem Taviem īsajiem bruncīšiem.Bet tik patīkami Jole Tevi taustīt,ai cik labi Tevi taustīt,kā gribas taustīt vairāk Jole gribas tā ka nevar izturēt kā gribas.Izturēt nevar kad Tu mani knibini un aiztiec cik stipri gribas knibināties vēl Jole. Bet stiprāk knibināties nedrīkst savādāk pasažieri ieraudzīs un spēle nesanāks,knibināties var tikai tik cik neredz.Tomēr knibināšanos laikam pamanījis pats tramvajs un sadusmojies sāk stipri šūpoties.Tomēr citi pasažieri tramvaju pēc brīža nomierina un tas vairs nešūpo.Bet kad atkal knibināties sākam tas šūpo atkal.Tad ietinamies mētelī lai tramvajs mūs neredz un atkal viens otru knibinam ai cik aizrautīgi mēs to daram.Ai cik Tu gudra Jole ka vilki tādus īsus bruncīšus ka tagad visur Tev klāt tieku un Tavas maigās vietas aiztieku.Tā aiztieku ka Tu kā traka mani satvērusi spaidi un skrāpē un tik skaļi elpo ka pasažieri domā ka mums slikti palicis un rausta mēteli un prasa vai vajag palīdzēt.Bet tad tramvajā iekāpj studenti ar draudzenēm un saka ka viņi tūdaļ palīdzēs.Studentiem ir līdzi ļoti liels mētelis un viņi tanī ietin mūs un paši ar draudzenēm arī ietinas un tagad tā visi knibinās ka vairs nevar saprast Jole kurš kuram ko dara.Liekas ka studenti Tev dara un draudzenes laikam man dara. Jole nebiju tādu spēli gaidījis,gaidījis biju ka interesanti būs bet ka tik interesanti negaidīju.Laikam tomēr tramvajs kaut ko juta un laikam dusmojās jo atkal sāka šūpoties un vajadzēja kāpt laukā.Bet tie studenti Tev patika un Tu viņiem arī.Karsta un uzbudināta aplaizot savas jutekliskās sārtās lupas Tu nosaki:Nedusmo draudziņ bet tagad man jāiet pie studentiem citu spēli mācīties un kad pratīšu tad Tev parādīšu.