Šogad man apritēja 19 gadu un veiksmīgi esmu pabeigusi vidusskolu. Tā kā augstskolā tiku tikai maksas grupā, bet naudas man nav, tad manas mammas draudzene iekārtoja mani kādā palielā privātfirmā par sekretāri. Sākot strādāt šo darbu, ievēroju, ka firmā ir ļoti skaists menedžeris, kas pie tam ir brīvs. Visādi esmu centusies pievērst viņa uzmanību sev, taču man aizdomas, ka viņam patīk kāda cita meitene, tādēļ esmu nolēmusi likt visus līdzekļus lietā, lai viņu savaldzinātu!
Darbā man ir jāievēro lietišķais stils- svārki nedaudz virs celīša, blūzīte, žaketīte... Viss kā paraugmeitenei...
Lai kaut nedaudz pikantāka būtu, esmu sākusi zem svārkiem aizmirst uzvilkt mazās biksītes, jo to taču tāpat neviens neredz. Vienkārši biksīšu vietā man ir tikai zeķturi, bez biksītēm... Vismaz šādā veidā varu protestēt pret pastāvošo iekārtu, lai arī neviens to nezin... Parasti brīdī, kad valdzinošais menedžeris pie manis ienāk kabinetā, lai apspriestu darba jautājumus, cenšos saraut maksimāli pieklājīgi svārkus uz augšu, lai kaut nedaudz iekārdinātu savu darba kolēģi.
Kādā dienā firmā kā jau parasti ieradās firmas īpašnieks, kas paejot man garām, ar ādas čemodānveidīgu somu iegāja firmas vadītāja kabinetā, kura priekštelpā atrodas mans kabinets. Pagājušā nedēļā firmas īpašniekam mēs nosvinējām 60 gadu dzimšanas dienu. Večuks kā jau večuks- sirmiem matiem, kalsns, laikam daudz pieredzējis dzīvē, jo uz visiem jautājumiem parasti arī zin atbildes.
Šobrīd firmas vadītāja nav savā kabinetā, bet īpašniekam parasti tāpat atrodas darbs ko darīt arī bez vadītāja. Kā parasti firmas īpašnieks mani iesauc pie sevis kabinetā droši vien, lai palūgtu mani pasniegt kafiju.
Ieejot kabinetā šoreiz večuks man liek apsēsties pretī lielajam rakstāmgaldam- vietā kur parasti sēž klienti. Večuks pats atgāzies sēž firmas vadītāja krēslā. Nopietnu sejas izteiksmi večuks iesāk savu sakāmo: ”Man ir pienākusi informācija, ka pārkāp mūsu firmas ētikas kodeksu – izturies necienīgi pret savu apģērbu, radot maldinošu priekšstatu par firmas piedāvāto produkciju un pakalpojumiem!”
Nesaprazdama ko īpašnieks domā ar šo teikto, nosarkdama jautāju- vai tad es nevelku lietišķo kostīmu? Tas taču man jāvalkā? Kā gan es varu ko nepareizu tādā darīt?
Īpašnieks nesamulsdams pieceļas no krēsla un pienāk pie manis, pats atspiezdamies pret galdu, tā, ka manā acu priekšā paveras viņa bikšu priekša, ar atpogāto žaketi.
Večuks paceļ manu zodu uz augšu un saka, ka arī viņš ir redzējis manu pežu, kas rēgojoties pie katras manas apsēšanās visiem deguna priekšā...
No kauna nosarkstu, sajūta, ka cauri zemei varētu izlīst! Tas taču viss tikai tādēļ, lai skaistajam menedžerim iepatiktos, bet te izrādās, ka visi to redz! Rokas man sāk trīcēt, droši vien seja sarkanāka par jebkuru sarkano ābolu... No kauna pat sajūtu kā sāku svīst...
Īpašnieks to redzēdams, saka, lai nesatraucos, viņam esot dāvana priekš manis, ko vēloties pasniegt...
Ar šausmām nodomāju, ka liks rakstīt atlūgumu... Sāku lūgties lai neatlaiž, jo pilnīgi skaidri apzinos, ka bez pazīšanās un ja šis gadījums nāks gaismā neko labāku par prostitūtas amatu nedabūšu!
Bet īpašnieks pieiet pie sava čemodāna un izņem kādu kastīti, ko atver manā acu priekšā... Kastītē atrodas divi zelta riņķīši un pabieza ķēdīte...
„Vai zini kas tas ir?”- smīkņādams jautā īpašnieks... Atbildu, ka zelta auskariņi un ķēdīte... Īpašnieks atbild, ka tā tas ir, tikai nevis auskariņi, bet krūšu galu rotājumi un ķēdīte ar ko savienot...
Samulsusi skatos kā īpašnieks izņem no kastītes vienu no riņķīšiem...
„Nu ko skaties? Vai tad nepatīk šāda dāvaniņa? Velc nost blūzīti, lai varu piemērīt vai derēs... Tu taču gribi šādu dāvanu?”- vecais noprasa...
Ļoti man gribas taču, man kauns no īpašnieka... Taču īpašnieks neapmulst: „Nu, protams, ja Tev nepatīk, tad neuzbāzīšos... Bet nevaru taču arī dāvināt, ja nezinu vai tāda manta tev der un vai piestāv...”
Tik ļoti man sagribējās šīs rotas, ka nekas cits neatlika, kā novilkt blūzīti un krūšturus, lai vecais var riņķīšus ieskrūvēt krūšu galos... Vecis šo procedūru veic lēnām, izbaudot, piegriežot riņķīšus tā, ka krūtsgali pat iesāpas, bet man tik ļoti gribas šīs zeltlietas, ka šo eksekūciju paciešu sakostiem zobiem...
Kad vecis ir ieskrūvējis riņķīšus un starp tiem piekāris pabiezo ķēdīti, viņš paziņo, ka šāda māksla esot jāskata no tāluma un liek man uzkāpt uz galda, ko arī izdaru... Tad īpašnieks liek man pietupties. Aizmirsdama, ka man nav biksīšu izpildu viņa rīkojumu... vecis veikli parauj manus svārkus uz augšu, atsegdams pilnībā manu kaunumu un pežiņu, ar savām kaulainajām rokām sāk nekaunīgi masēt man klitoru... Tad vecis paziņo, ka šī neesot vienīgā dāvana ko viņš vēlas pasniegt... vecis pieiet pie sava čemodāna un vēl izvelk kādu kastīti... Ceru, ka tā būs arī kāda dārglieta... Taču kastīte ir lielāka kā iepriekšējā.... Atverot to, tur uz sarkana samta guļ divi zelta krāsas locekļi- viens lielāks, otrs tikpat garš, taču tievāks...
Vecis pavēl man nogulties uz galda un paplest kājas, pats izņem resnāko locekli un mēģina to dabūt manā pežā... Kad tas ir izdevies, īpašnieks saka, lai pati sevi apmierinu, jo viņš grib redzēt kā protu apieties ar dāvanu... Nezinu vai šie locekļi arī ir no zelta, bet ja tie būtu, tad ļoti vēlētos tikdaudz zelta dabūt no šī veča... un galu galā tas nemaz nebūtu grūti nopelnīt... Tikvien kā vecim parādīt kā sevi apmierinu.... kamēr guļot uz galda platām kājām sevi apmierinu, vecis jau ir piegājis pie galda gala un aiz padusēm mani pavelk tā, lai galva pārkarātos galda malai taisa savu bikšu priekšu vaļā... No viņa biksēm izveļas liels, iebriedis loceklis... Biju domājusi, ka šādā vecumā vīrieši jau ir impotenti, bet šim ne tik vien stāvēja, bet arī ir varen resns un garš...
Nespējot apdomāties kas notiek, vecis ir pielicis savas olas man pie sejas un liek tās laizīt, ko arī daru, vienlaicīgi sevi apmierinot ar mākslīgo locekli....
„OOO jā!!! Jā!!!”- vecis kunkstēdams stumj savu locekli man mutē un drāzdams manu mutīti tā, ka paelpot nespēju... Siekalas tek pār manu seju, jo nespēju tās norīt... Vecis drāž manu mutīti bez žēlastības, ik pa laikam paraujot sāpīgi ķēdīti, kas savieno manus krūts galus, tādejādi paceļot krūtis... Tad pēkšņi vecis izvelk savu piebriedušo locekli, liek man nostāties pie galda platām kājām, pārliecoties pāri galdam... Kad to izdaru, vecis veikli ieiet manā pežiņā ar piebriedušo locekli pavērdams manus dibena vaigus un iespļaujot tajos, vecis no kastītes izņem tievāko locekli un vada to brutāli manā ānusiņā, pats ar savu locekli drāzdams manu pežiņu... sākumā tas sāp, bet pēc tam jau sāk patikt kā vecais izvirtulis mani drāž abos caurumiņos...
Kad vecis sajūt, ka vēlas beigt, izvelk abus locekļus no maniem caurumiņiem un liek man atkal kāpt uz galda, šoreiz četrāpus un sūkāt viņa locekli līdz tas kulminē...
Vecim ir nedabiski daudz sēklas... Viņš liek man to norīt, taču tas ir tik daudz, ka daļa arī pār manu zodu satek uz galda...
Kad vecis savu darbu pabeidz, viņš liek man tā četrāpus uz galda esot salaizīt visu spermu no galda, jo es taču negribot lai firmas vadītājam atstāt netīru galdu... Pie tam laizot, man atkal sevi vajag apmierināt ar resno mākslīgo locekli, jo šāds skats vecim vareni patīkot!
Ekstāzē par veča darbībām, četrāpus stāvot un sevi drāžot laizu veča spermu no galda... Ķēdīte manas krūtis nedaudz pastiepj un es jūtos varen seksuāla un iekārojama...
Kamēr laizu galdu, vecis jau ir sakārtojis savu bikšupriekšu un atlaidies krēslā vēro kā sevi drāžu...
Te pēkšņi paveras durvis un kabinetā negaidot ienāk firmas vadītājs ar skaisto menedžeri...